VESELĪGS UZTURS
VESELĪGS UZTURS
Veselīgs uzturs ir mūsu pašsajūtas un veselības pamatu pamats. Slavens izteiciens pauž, ka „Tu esi tas, ko Tu ēd”. Ieejot grāmatu veikalā, atradīsim pilnus plauktus ar grāmatām par dažādām diētām, ēšanas plāniem, zarnu ietekmi uz mūsu veselību un holistisko medicīnu. Atverot YouTube un Instagram arī tur mūs uzrunā dažādi padomdevēji, kuram katram ir savs viedoklis! Un studiju programmas uztura speciālistiem ir pilnas. Ir ļoti viegli apjukt šajā informācijas daudzveidībā, jo sniegtā informācija pat viena avota ietvaros var ievērojami konfliktēt. Kā lai neapjūk šajā informācijas daudzumā?
Viens noteikti ir skaidrs, ka katram derēs kaut kas cits! Ja kāds dzied slavas dziesmas kādam noteiktam produktam, ēšanas plānam, tas vēl negarantēs, ka arī otram būs tikpat labi rezultāti. Tā teikt, katrs pats savas laimes kalējs un sava uztura izstrādātājs. Visu informāciju vērtējam ar kritisku aci.
Viens noteikti ir skaidrs, ka katram derēs kaut kas cits! Ja kāds dzied slavas dziesmas kādam noteiktam produktam, ēšanas plānam, tas vēl negarantēs, ka arī otram būs tikpat labi rezultāti. Tā teikt, katrs pats savas laimes kalējs un sava uztura izstrādātājs. Visu informāciju vērtējam ar kritisku aci.
VESELĪGA UZTURA PIRAMĪDA
Dalos ar to, kas manuprāt ir ļoti svarīgi, meklējot savu veselīgā uztura piramīdu!
1. Censties gatavot mājās. Un gatavot no pamatproduktiem, nevis pusfabrikātiem. Mācīties gatavot jaunus ēdienus un nogaršot jaunus produktus.
2. Gatavojot jācenšas to darīt labā noskaņojumā, jo ēdiens vēlāk kļūst par daļu no mums. Nevajag apēst dusmas un aizkaitinājumu kopā ar fizisko ēdienu.
3. Ēdam regulāri. Organisms būs priecīgs, ja starp ēdienreizēm būs noteikti starplaiki atpūtai (aptuveni 3 stundas). Nenašķoties starp ēdienreizēm. Pēdējā ēdienreize dienā ir aptuveni 2-3stundas pirms gulētiešanas, ne vēlāk.
4. Kārtīgi sakošļājam ēdienu (vismaz 30 reizes), lai tas tiktu labi sagremots. Citādi mūsu organisms nespēs uzņemt tajā esošās barības vielas. Ēdot nesteidzamies. Ēdot ēdam. Ko tas nozīmē? Šajā laikā veltam uzmanību ēdienam, ko apēdam. Ēdot nesēžam telefonā. To dēvē par apzinātu ēšanu. Tā ēdot ir viegli saprast, vai ēdiens mums ir labvēlīgs vai tomēr ir kādi produkti, kurus mūsu organismam nevajadzētu lietot uzturā.
5. Ēst labu pārtiku. Izvairīties no ģenētiski modificētas pārtikas. Atbalstiet mazās saimniecības, kas audzē savus augļus un dārzeņus. Ja ēdat gaļu, tad labāk retāk, bet kvalitatīvāku.
6. Lietot uzturā dažādas garšvielas, kas ir dabas antibiotikas. Retāk būs jādodas uz aptieku! Ar garšvielām ēdiens ir daudz gardāks un interesantāks. Tāpat vēlams lietot dažādas aukstā spieduma eļļas, piemēram, linsēklu un kaņepju.
7. Ēst riekstus. Pirms tam tos noskalot. Vēlams tos arī izmērcēt. Tā organisms spēs ne tikai labāk uzņemt tajos esošās vielas, bet tie būs arī gardāki.
8. Rūpīgi sekojam ēdiena sastāvam. Ja sastāvs ir garāks par Mendeļējeva elementu tabulu, tad pat nav vērts domāt par tā ēšanu.
9. Ārkārtīgi piesardzīgi ar miltiem, īpaši kviešu miltiem. Ne velti tik daudziem cilvēkiem ir kviešu miltu (kviešu lipekļa) nepanesība. Daži par to nemaz nezina, bet regulāri jūtas saguruši, viņiem nav enerģijas un spēka, kā arī rodas dažādas veselības problēmas. Kviešu miltus pamatā ir tikai „tukšās” kalorijas, kā arī kviešu milti (t.i. to izstrādājumi) rada atkarību.
10. Nav viena pareizā uztura! Katram jāatrod sev piemērots uzturs, un tas mainīsies atkarībā no sezonas, organisma veselības, slodzes, dzīvesveida un citiem faktoriem!
Ēdiet veseli!
1. Censties gatavot mājās. Un gatavot no pamatproduktiem, nevis pusfabrikātiem. Mācīties gatavot jaunus ēdienus un nogaršot jaunus produktus.
2. Gatavojot jācenšas to darīt labā noskaņojumā, jo ēdiens vēlāk kļūst par daļu no mums. Nevajag apēst dusmas un aizkaitinājumu kopā ar fizisko ēdienu.
3. Ēdam regulāri. Organisms būs priecīgs, ja starp ēdienreizēm būs noteikti starplaiki atpūtai (aptuveni 3 stundas). Nenašķoties starp ēdienreizēm. Pēdējā ēdienreize dienā ir aptuveni 2-3stundas pirms gulētiešanas, ne vēlāk.
4. Kārtīgi sakošļājam ēdienu (vismaz 30 reizes), lai tas tiktu labi sagremots. Citādi mūsu organisms nespēs uzņemt tajā esošās barības vielas. Ēdot nesteidzamies. Ēdot ēdam. Ko tas nozīmē? Šajā laikā veltam uzmanību ēdienam, ko apēdam. Ēdot nesēžam telefonā. To dēvē par apzinātu ēšanu. Tā ēdot ir viegli saprast, vai ēdiens mums ir labvēlīgs vai tomēr ir kādi produkti, kurus mūsu organismam nevajadzētu lietot uzturā.
5. Ēst labu pārtiku. Izvairīties no ģenētiski modificētas pārtikas. Atbalstiet mazās saimniecības, kas audzē savus augļus un dārzeņus. Ja ēdat gaļu, tad labāk retāk, bet kvalitatīvāku.
6. Lietot uzturā dažādas garšvielas, kas ir dabas antibiotikas. Retāk būs jādodas uz aptieku! Ar garšvielām ēdiens ir daudz gardāks un interesantāks. Tāpat vēlams lietot dažādas aukstā spieduma eļļas, piemēram, linsēklu un kaņepju.
7. Ēst riekstus. Pirms tam tos noskalot. Vēlams tos arī izmērcēt. Tā organisms spēs ne tikai labāk uzņemt tajos esošās vielas, bet tie būs arī gardāki.
8. Rūpīgi sekojam ēdiena sastāvam. Ja sastāvs ir garāks par Mendeļējeva elementu tabulu, tad pat nav vērts domāt par tā ēšanu.
9. Ārkārtīgi piesardzīgi ar miltiem, īpaši kviešu miltiem. Ne velti tik daudziem cilvēkiem ir kviešu miltu (kviešu lipekļa) nepanesība. Daži par to nemaz nezina, bet regulāri jūtas saguruši, viņiem nav enerģijas un spēka, kā arī rodas dažādas veselības problēmas. Kviešu miltus pamatā ir tikai „tukšās” kalorijas, kā arī kviešu milti (t.i. to izstrādājumi) rada atkarību.
10. Nav viena pareizā uztura! Katram jāatrod sev piemērots uzturs, un tas mainīsies atkarībā no sezonas, organisma veselības, slodzes, dzīvesveida un citiem faktoriem!
Ēdiet veseli!